Kāpēc palielinās kritienu risks?
Kritienus var izraisīt dažādi faktori. Daži no tiem ir saistīti ar cilvēka veselību un fizisko stāvokli, citi – ar dzīves vidi.
- Vājināti kāju muskuļi un traucēta līdzsvara sajūta.
- Redzes problēmas.
- Neatbilstošs vai slidenais apavs.
- Slidenas grīdas, nepietvirtināti paklājiņi un dažādi šķēršļi mājās.
- Nepietiekams telpu apgaismojums.
- Zāles, kas izraisa reiboni vai vājumu.
- Steiga un pēkšņa piecelšanās pēc ilgākas sēdēšanas vai gulēšanas.
Lai samazinātu kritienu iespējamību, ir svarīgi ne tikai stiprināt fizisko stāvokli, bet arī novērst ikdienas vidē slēptos draudus.
1. Pielāgojiet mājas vidi drošākai pārvietošanās:
- No grīdas noņemiet šķēršļus – vadus, kastes, nevajadzīgas lietas un citus priekšmetus, par kuriem var paklupt.
- Nostipriniet vai noņemiet mazos paklājiņus, kas var slīdēt vai salocīties.
- Nodrošiniet labu apgaismojumu gaiteņos, pie kāpnēm un vannas istabā. Naktī var palīdzēt gaismekļi, kas ieslēdzas ar kustības sensoriem.
- Vannas istabā un dušā izmantojiet neslīdošus paklājiņus, bet pie dušas, vannas un tualetes uzstādiet stabilus atbalsta rokturus.
- Ja ir grūti ilgāk stāvēt, izmantojiet īpašu dušas krēsliņu vai vannas soliņu.
- Nodrošinieties ar stabiliem kāpņu margu turētājiem.
- Visbiežāk lietojamos lietas glabājiet viegli sasniedzamās vietās, lai nevajadzētu kāpt uz krēsliem vai kāpnēm.
2. Izvēlieties piemērotus apavus un ērtu apģērbu
- Nepiemēroti apavi var palielināt slīdēšanas vai līdzsvara zaudēšanas risku.
- Mājās ieteicams valkāt slēgtus apavus ar neslīdošu zoli, kas stabili notur pēdu. Izvairieties no staigāšanas tikai zeķēs vai valkājot brīvas čības bez papēža.
- Tāpat ir svarīgi izvēlēties ērtu apģērbu. Pārāk garas bikses, halāti vai brīvi apģērba jostas var aizķerties aiz mēbelēm vai citiem priekšmetiem un kļūt par kritiena cēloni.
3. Nostipriniet muskuļus un trenējiet līdzsvaru
Regulāra fiziskā aktivitāte ir viens no svarīgākajiem kritienu novēršanas pasākumiem. Spēcīgāki kāju un gūžu muskuļi, labāka koordinācija un līdzsvars palīdz stabilāk staigāt un vieglāk veikt ikdienas kustības.
- Sēšanās un piecelšanās no krēsla. Palīdz stiprināt kāju un gūžu muskuļus.
- Stāvēšana uz vienas kājas. Trenē līdzsvaru. Vingrinājumu veiciet blakus stabilam atbalstam.
- Iešana taisnā līnijā. Palīdz trenēt koordināciju.
- Soļošana uz sāniem. Nostiprina gūžas muskuļus un uzlabo kustību kontroli.
- Cīpslu stiepšana. Palīdz saglabāt kāju kustīgumu.
Sāciet ar nelielu slodzi un veiciet vingrinājumus atbilstoši savām fiziskajām spējām. Ja līdzsvara traucējumi ir ļoti izteikti, ieteicams vingrot speciālista uzraudzībā.
4. Izmantojiet pārvietošanās palīglīdzekļus
Ja, ejot, jūtat nestabilitāti, ir grūti saglabāt līdzsvaru vai ir nepieciešams papildu atbalsts, ir vērts apsvērt pārvietošanās palīglīdzekļu izmantošanu:
- Pastaigu nūjas – nodrošina papildu atbalstu un palīdz pārvietoties stabilāk.
- Kruķi – palīdz samazināt slodzi uz vienu vai abām kājām un nodrošina papildu atbalstu.
- Ratiņkrēsli – nodrošina lielāku stabilitāti ejot, bet modeļi ar sēdekli ļauj atpūsties, kad rodas nogurums.
Ir ļoti svarīgi izvēlēties līdzekli ar atbilstošu augstumu un konstrukciju, kas atbilst cilvēka augumam, fiziskajām spējām un pārvietošanās vajadzībām.
Lietojot staiguļus ar bremzēm, pirms apsēšanās tās ir jāfiksē. Celoties no gultas vai krēsla, vajadzētu atbalstīties pret stabilu gultas vai krēsla atbalstu, nevis vilkties aiz staiguļiem, jo tie var apgāzties.
5. Nodrošiniet drošību vannas istabā un tualetē
Vannas istaba ir viena no bīstamākajām vietām mājās, jo tajā ir mitras un slidenas virsmas. Pāreja uz vannu, piecelšanās no tualetes vai mazgāšanās var kļūt sarežģīta, īpaši, ja ir kustību grūtības.
Ikdienas dzīvi var atvieglot:
- Dušas krēsliņi, kas ļauj mazgāties sēdus.
- Vannas soliņi un dēļi, kas atvieglo drošu iekāpšanu vannā.
- Atbalsta rokturi, kas nodrošina papildu stabilitāti.
- Paaugstināti tualeta sēdekļi, kas atvieglo apsēšanos un piecelšanos.
- Naktspodu krēsliņi, it īpaši gadījumos, kad naktī ir grūti vai nedroši steigties uz vannas istabu.
6. Neaizmirstiet par ikdienas drošības paradumiem
Pat drošā vidē ir svarīgi izveidot pareizus kustību paradumus.
- Celoties no gultas vai krēsla, nesteidzieties. Vispirms pāris sekundes pasēdiet, tad lēnām piecelieties.
- Pirms sākat iet, pārliecinieties, ka nejūtat reiboni vai vājumu.
- Uz grīdas izlijušos šķidrumus uzreiz noslaukiet.
- Ja ārsta izrakstītās zāles izraisa reiboni vai vājumu, konsultējieties ar ārstu.
- Izmantojiet izrakstītos pārvietošanās palīglīdzekļus visās ikdienas darbībās, kurās nepieciešams papildu atbalsts.
7. Ko darīt, ja esat nokritis?
Ja esat nokritis, vissvarīgāk ir nepanikot un nesteigties piecelties. Vispirms novērtējiet savu pašsajūtu un pārliecinieties, vai neesat guvis nopietnu traumu.
Ja jūtat stipras sāpes, uzskatāt, ka ir lūzums, vai esat guvis galvas traumu, nemēģiniet patstāvīgi piecelties – izsauciet palīdzību, zvanot uz numuru 112.
Ja nav nopietnu traumu un varat droši kustēties, varat pakāpeniski piecelties, izmantojot stabilu mēbeli vai citu stingru atbalstu. Vispirms pagriezieties uz sāniem, uzmanīgi piecelieties četrrāpus, pietuvojieties stabilam mēbelēm un, ja varat, atbalstoties pret tām, pakāpeniski piecelieties kājās. Apsēžoties vai pieceloties, atvēliet laiku atpūtai.
Ja neizdodas piecelties, mēģiniet sasniegt tālruni un izsaukt palīdzību. Ja ir auksts, mēģiniet apsegties ar segas vai citu viegli pieejamu audumu. Noteikti informējiet tuviniekus un ārstu par notikušo kritienu.
Drošāka ikdiena sākas ar nelieliem lēmumiem
Svarīgākais ir savlaicīgi pamanīt iespējamos briesmas un izvēlēties risinājumus, kas palīdz pārvietoties drošāk. Pareizi izvēlēti palīglīdzekļi staigāšanai, vannas istabai un ikdienas aprūpei var palīdzēt saglabāt neatkarību, pašapziņu un labāku dzīves kvalitāti.
Vai Jums ir jautājumi?
Ja Jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar interneta veikala Rehastar.com darbiniekiem pa tālruni darba dienās no plkst. 08:00 līdz 17:00 vai pa e-pastu jebkurā laikā, un mēs centīsimies Jums atbildēt pēc iespējas ātrāk.
E-pastā: info@rehastar.com
Pa tālruni: +370 626 11553